Kopš vasaras Latvijā ir demontēti vismaz 120 padomju un nacistu režīma pieminekļi, no kuriem daži bija noteikti likumā un valdības noteiktajā pieminekļu sarakstā, bet citus iniciēja pašas pašvaldības. Mantojuma un mākslas eksperti rūpīgi saglabāja atsevišķu pieminekļu fragmentus. Okupācijas muzeja krājumam pievienota Liepājas pieminekļa skulpturālā daļa un metāla kapra kaluma piemineklis, kas atradās Daugavpilī.
Latvijas pašvaldībās ir demontēti visi padomju un nacistu režīmu slavinošie pieminekļi – kopā 69. Taču kopš vasarā tika pieņemts likums, kas aizliedz šo objektu eksponēšanu, pieminekļu demontāžas procesu ietekmējusi atsevišķu pašvaldību nevēlēšanās. tos nojaukt, kā arī tehniskas problēmas. Vislielāko pretestību šajā procesā izrādīja Daugavpils pašvaldība, kuras rezultātā oktobra beigās tika nojaukti divi padomju laika pieminekļi. Demontāžas darbu laikā Valsts policija novērsa piekļuvi pieminekļiem Daugavpilī, taču iedzīvotāji uz tiem devās kuplā skaitā un tika aizturēti arī 37 cilvēki. Skaidra bija arī Rēzeknes novada pašvaldības vadības nevēlēšanās iznīcināt padomju varas pieminekli. 9. novembrī pieminekļa nojaukšana tika sagaidīta ar nelielu Valsts policijas pretestību.
Agrā rīta stundā ap to sapulcējās daži desmiti cilvēku, lai atvadītos. Lielākā daļa savu nosodījumu pauda skaļi komentējot notiekošo, bieži noliekot ziedus vai filmējot procesu. Savukārt Uzvaras parka pieminekļa demontāžai Rīgā tika pieņemts cits likums, un objekts tika demontēts jau 25.augustā. Policija todien Uzvaras parkā aizturēja četrus cilvēkus, un kopumā situācija bija mierīga. Daudzi cilvēki pieminekļa nojaukšanu vēroja tiešraidē televīzijas ekrānos, kā arī nojaukšanas brīdī Pārdaugavā pulcējās skatītāji. Bez uzskaitītajiem pieminekļiem pēc pašu pašvaldību iniciatīvas tika nojaukti vēl 55 objekti.
Arta Dumpe memoriālu veidoja Lestenā, un viņas mākslinieciskā izteiksme toreiz nevarēja būt tik grezna kā tagad, jo, manuprāt, piemineklis nav tik klasisks kā citur. Ir zvaigznes, šaujamieroči, ķiveres un karavīri, bet viņš pat nav tajā pusē. Pašvaldībām tika lūgts veikt līdzīgu objektu apsekošanu un demontāžu savā teritorijā, kā arī esam saņēmuši vairāk nekā 70 objektu aprakstus, kas atbilst likuma aprakstam. Te gribu pieminēt, ka daudzi tika sūtīti no Kuldīgas novada Dienvidkurzemes reģiona Alūksnes. Visi šie objekti ir izvērtēti, un gadījumos, kad ir atrasts fragments, tas norādīts pašvaldībām. Pašām pašvaldībām ir tiesības izvēlēties, kurus objektus demontēt, un lielākā daļa no tiem tiks aizvākti. Kultūras mantojuma pārvaldes darba grupa nolēma saglabāt atsevišķu darbu fragmentus, kuriem ir mākslinieciska vērtība vai kuru autori ir zināmi latviešu tēlnieki. Ir saglabājušās dažas svarīgākās lietas izglītībā.
Asaris skaidroja: “Mēs ņēmām vērā kultūrvēsturisko aspektu, jo bieži vien informācija, ko tie objekti satur, ir zināmā mērā falsificējoša vēsture un, kas ir interesanti, varbūt arī turpmākajā vēstures izpētē no tāda viedokļa, ka tādas bija vairākas. objekti, kas saistīti ar padomju karavīru varonību, izceļot un kur īstās kaujas nebija tik liela mēroga, fvai piemēram, tā sauktā forsēšana savā laikā uzskatīja par ievērojamu faktu. Vairāki vēsturnieki, kas pētījuši laika posmu un Rīgas apkaimes kaujas, secinājuši, ka vācu armija atkāpās, spiežoties uz Kīšeša ezeru, un lielākā daļa bojāgājušo ir noslīkšana, nevis nopietnās kaujās. Latvijas Okupācijas muzeja krājumā tiks glabāti fragmenti no 30 nojauktiem pieminekļiem. Abas skulptūras ir liela izmēra Sarkanās armijas karavīriem veltītas piemiņas plāksnes un dažādu kauju epizožu fragmenti. Tās lēnām tiek transportētas uz noliktavu, kas neatrodas muzeja telpās Rīgā, bet citur tai speciāli atvēlēta noliktava.
Muzeja galvenā krājuma glabātāja Taiga Kokneviča ar mums dalījās par lielākajiem un visvairāk saglabājušajiem pieminekļu fragmentiem: Rēzeknes pieminekli, saglabājušos karavīra skulptūru, kā arī pieminekli Liepājas un Latvijas aizstāvjiem. piemineklis Daugavpilī, kur saglabājusies vara cilne no obeliska. Šie trīs lielākie pieminekļi tad būs muzeja kolekcijā. Starp saglabātajiem objektiem ir 309.divīzijas obelisks, kas atradās Rīgā, Ķīšezera krastā. Runājot par nojaukto pieminekļa fragmentu nākotni, Kokneviča sacīja, ka šiem fragmentiem muzejam ir jauna funkcija, un šobrīd nav ne konkrētu pētījumu, ne plānu ekspozīcijas veidošanai. Divās kolekcijās ir Daugavpils novadā esošie fiziskie objekti, no kuriem viens nav dokumentēts, bet otrs tā rezultātā tiek iznīcināts. Strādniekiem Daugavpilī demontējot pieminekļus, Valsts policija tiem liedza piekļuvi, taču iedzīvotāji ieradās kuplā skaitā un tika aizturēti arī 37 cilvēki. Padomju varas pieminekli nojaukt nevēlējās pat no Rēzeknes pašvaldības vadības puses.
Šie objekti ir atklāti gadiem ilgi, norāda Kokneviča. Asaris piebilda, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kamēr Ukrainā turpinās karš, pieminekļu fragmenti netiks izstādīti, un likums pieļauj iespēju, ka tos var nodot arī reģionālajiem akreditētajiem muzejiem. Savukārt diskusija par pieminekļu nojaukšanu sabiedrības uzmanību piesaistīja arī pēdējos gados. No vienas puses, sabiedrības uzmanību piesaistīja jautājums par pieminekļu nojaukšanu 1975. gadā. Pieminekli “Tukuma atbrīvotājiem” veidojusi tēlniece Arta Dumpe. Jau pirms galīgā nojaucamo pieminekļu saraksta Tukuma novada pašvaldība kopā ar Kultūras mantojuma pārvaldi nolēma, ka piemineklis ir jāsaglabā. Tukuma domes priekšsēdētājs Gundars Važa sacīja, ka padomju varu slavinošais piemineklis satur nepatiesu informāciju, jo tajā nav apbedījumu. ASaris skaidroja, ka memoriāls tika veidots tā, lai tā būvēšanas laikā būtu pēc iespējas radošāks, jo tas neatspoguļo klasiskās padomju dizaina jūtas. Vienojāmies šo pieminekli pagaidām neaiztikt.
Kultūras ministrija atzinīgi vērtē pašvaldību darbu nacistu un padomju pieminekļu likvidēšanā, jo līdz novembra beigām ir demontēti visi 69 ministrijas sarakstā iekļautie pieminekļi. “Jāpiebilst, ka starp šiem 69 objektiem un papildus pašvaldību demontētajiem objektiem nav pieminekļu, piemiņas zīmju vai plāksnīšu vai piemiņas vietu, kas atrodas karā kritušo karavīru apbedījumu vietās vai kas būtu piemiņas zīmes Padomju vai nacistu terors,» sacīja ministrijas pārstāve Lita Kokale. Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei turpinot izvērtēt vietējos priekšlikumus kultūras objektu demontāžai, demontējamo objektu skaits pieaugs. To atzina Kultūras objektu aprites daļas vadītājs Jānis Asaris. Kultūras mantojuma pārvaldes darba grupa nolēma saglabāt atsevišķu darbu fragmentus, kuriem ir mākslinieciska vērtība vai kuru autori ir zināmi latviešu tēlnieki. Ir saglabājušās dažas svarīgākās lietas izglītībā.